Ledus zemes stāsti

par latviešiem Islandē

Izrādās - pārāk bieži reducējam migrācijas motīvus uz ekonomiskiem apstākļiem, un daudz jēgietilpīgāk un aptverošāk būtu runāt par sapņa realizāciju, jūtu un sajūtu “klikšķiem” vai arī labklājību tādā nozīmē, kas ietver arī emocionālo pietiekamību, mieru, sociālu atbalstu, izaugsmes iespējas un brīvību.

 

Ilva Skulte

No globalizācijas nevar izvairīties, tā ir lielā mērā cilvēces modernizācijas un zinātniski tehniskā progresa noteikts process, par kuru plašāk sāka runāt deviņdesmito gadu sākumā, simboliski – pēc Berlīnes mūra krišanas, pakāpeniski apsveicot robežu un attālumu krišanu vispār. Ievērojam to vai nē, daudz kas mūsdienu cilvēku ieguvumos, plānos un bažās par nākotni saistās tieši ar šo procesu, kas rada ievērojamas izmaiņas katrā kultūrā, ietiecoties kā domāšanā, tā darbībā – naudas, varas, preču, informācijas, ideju un cilvēku cirkulācija apkārt pasaulei nodrošina tik daudzveidīgus fenomenus kā slavenības ar globālu ietekmi, makdonalidizācija, pārrobežu ģimenes, multikulturālisms vai terorisms. Medijos šajā sakarā negatīvas asociācijas bieži rada migrācijas tēma. Lai arī nereti uz to skatāmies ar bažām, migrācija pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Uz to vispirms būtu jāskatās kā uz iespēju realizēt savu plānu, kas prasa pielāgoties jaunajai pasaulei, globālajai kārtībai. Vienalga, vai paliekot uz vietas, vai dodoties projām, racionāli domājošam cilvēkam jāaprod, jāpieņem, jāizzina un jāiemācās sadzīvot ar citādo, atšķirīgo tiklab ainavā un vēsturē, kā tradīcijās, paradumos, normās, ģērbšanās un dzīves stilos. Jāprot jaunajā situācijā iegūt labo – kā ekonomiskā, tā morālā un estētiskā nozīmē. Kā sev, tā citiem un – nedaudz abstraktāk domājot - visiem.

Šis blogs, mēģinot izprast migrācijas iemeslus un kontekstus, fokusējas uz globālās pasaules nelielu un nomaļu, tomēr ļoti īpašu daļu – Islandi. Ar kalniem, klintīm, fjordiem, siltajiem avotiem, vaļiem, vulkāniem un sociālo atbildīgumu un atbalstu pazīstamā sala, kurā dzīvo nepilni 333 tūkstoši iedzīvotāju un pat pēc krīzes praktiski nav bezdarba, ir arvien populārāks tūrisma un migrācijas mērķis. Šajā blogā apkopotas mūsu ceļojuma piezīmes uz Islandi, uzmeklējot un uzklausot tos, kas devušies uz turieni no Latvijas. Tas ir mēģinājums aprakstīt, saprast un skaidrot arī pašu Latviju globalizācijas kontekstā. Salīdzinājums starp abām valstīm un sabiedrībām “pieteicās” gandrīz katrā mūsu sarunā vai intervijā, lai arī cilvēki, ar ko runājām, viņu iemesli, kādēļ pamest Latviju un apmesties uz dzīvi Islandē, bija ļoti dažādi. Izrādās - pārāk bieži reducējam migrācijas motīvus uz ekonomiskiem vai finansiāliem apstākļiem, izrādās - daudz jēgietilpīgāk un aptverošāk būtu runāt par sapņa realizāciju, jūtu un sajūtu “klikšķiem” vai arī labklājību tādā nozīmē, kas ietver arī emocionālo pietiekamību, mieru, sociālu atbalstu, izaugsmes iespējas un brīvību.

2017. gada jūnijā Elīna Vilciņa, Aleksandra Rosa, Linda Ansone, Jeļena Špoļanska, Renāte Šņore, Kristaps Pēkalis, Liliāna Sustrupe, Adelīna Darviņa, Līga Felta un Ilva Skulte pēc prof. Markusa Mekla no Islandes Agireiri universitātes laipna uzaicinājuma devās ceļojumā uz Islandi, lai realizētu Rīgas Stradiņa universitātes un Islandes Agireiri universitātes NORDPLUS atbalstīto sadarbības projektu “Latvieši Islandē”. Šeit mijas mūsu ceļojuma iespaidi, pārdomas un sarunas, kas kopā veido mūsu skatījumu uz tik dažādo (un nevienoto) Islandes latviešu kopienu.

Šis ir Rīgas Stradiņa universitātes un Īslandes Agireiri universitātes sadarbības projekts “Latvieši Islandē”, kuru atbalstīja NORDPLUS.

Saturā netiek atspoguļots iesaistīto organizāciju viedoklis.

Pārpublicējot saturu, atsaukties uz vietni un autoriem būtu ne tikai pieklājīgi, bet arī forši.