Islandes himna

no islandiešu valodas tulk. Dens Dimiņš

Islandes himnas autors ir slavenais dzejnieks un dramaturgs Matiass Johumsons (Matthías Jochumsson, 1835 - 1920), bet mūziku (sākotnēji vīru korim) komponējis Sveinbjorns Sveinbjornsons (Sveinbjörn Sveinbjörnsson, 1847 - 1927). Sākotnēji tā sacerēta kā slavas dziesma par godu Islandes apgūšanas tūkstošgades svinībām (1874) ar nosaukumu “Lofsöngur í minningu Íslands þúsund ára” (Slavas dziesma, pieminot Islandes tūkstošgadi). Tagad to visbiežāk sauc “Ó, guð vors lands” pēc teksta pirmās rindiņas. Oficiālos pasākumos parasti izpilda tikai pirmo pantu, bet baznīcas kontekstā dzied pirmo un trešo pantu (Sálmabókin, dziesma Nr. 516). Islandiešu himnu ir iedvesmojis Vecās Derības 90. Dāvida psalms, īpaši 1.-4. un 12.-17. pants.

 

Islandiešiem ilgu laiku nebija savas himnas, dāņu valdīšana laikos no 1885. līdz 1918. gadam tika lietota Francijas vecās himnas “Grand Dieu Sauve Le Roi” melodija ar dzejnieka, romantiķa Bjarnes Torarensena (Bjarni Thorarensen, 1786 – 1841) sacerēto tekstu “Íslands minni (Eldgamla Ísafold)” (Islandes piemiņai (Mūžvecā Leduszeme)). Bija skaidrs, ka šī melodija nav piemērota neatkarīgas valsts himnai, un ilgus gadus tradicionāli tika izpildīta “Slavas dziesma”, kas oficiāli himnas statusu ieguva tikai 1983. gadā. Vairākkārt ir izskanējuši protesti pret izteikti kristīgo himnas ievirzi, bijuši mēģinājumi to nomainīt, bet tas nav izdevies.

 

Islandes himnu var noklausīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=gGwlFrMsElc

 

Ak Dievs mūsu zemes!

 

Ak Dievs mūsu zemes! Ak mūsu zemes Dievs!

Mēs slavinām tavu visusvēto vārdu!

No debesu sauļu vijām tev pinam vainagu,

mēs, tavi karapulki, laiku glabājums.

Tavās acīs viena diena ir tūkstoš gadi,

un tūkstoš gadi tikai diena, ne vairāk:

mazs mūžības zieds ar trīsošām asarām,

kas pielūdz savu Dievu un mirst.

Piedz. Islandes tūkstoš gadi,

mazs mūžības zieds ar trīsošām asarām,

kas pielūdz savu Dievu un mirst.

 

Ak Dievs, ak Dievs! Mēs krītam ceļos

un ziedojam tev degošas, degošas dvēseles,

Dievs Tēvs, mūsu Kungs audžu audzēs,

mēs sakām savas vissvētākās runas,

mēs sakām un pateicamies jau tūkstoš gadus,

jo tu esi mūsu vienīgā atelpa.

Mēs sakām un pateicamies ar trīsošām asarām,

jo tu darināji mūsu liktensratu.

Piedz. Islandes tūkstoš gadi

bija sarmas salti rīti, plūstošas asaras,

ko žāvēja saules stari.

 

Ak Dievs mūsu zemes! Ak mūsu zemes Dievs!

Mēs dzīvojam kā tvīkstoša, tvīkstoša zāle,

mēs mirstam bez tavas gaismas un dzīvības,

kas paceļ mūs no putekļiem.

Ak esi ik rītu mums dārgākā dzīvība,

esi mums vadonis ikdienas grūtībās,

un vakaros debešķīgs miers mums un patvērums,

un mūsu ceļrādis tautas gaitās.

Piedz. Islandes tūkstoš gadi,

lai plaukst tautas dzīve, lai izsīkst asaras

un nāk briedums uz Dieva valstības ceļa.

 

Šis ir Rīgas Stradiņa universitātes un Īslandes Agireiri universitātes sadarbības projekts “Latvieši Islandē”, kuru atbalstīja NORDPLUS.

Saturā netiek atspoguļots iesaistīto organizāciju viedoklis.

Pārpublicējot saturu, atsaukties uz vietni un autoriem būtu ne tikai pieklājīgi, bet arī forši.