Dažreiz vienkārši gribas gulēt mājās, klausīties savu mūziku un lasīt savu Rīgas Laiku

Intervija ar Gundegu Šķēlu

Aleksandra Rosa, Linda Ansone

Ciemos pie Gundegas devāmies kopā ar fotogrāfi Lindu un manu draudzeni Jeļenu. Nekas daudz par viņu nebija zināms, izņemot to, ka “Gundega ir bomba”, kā apliecināja agrāk intervētā māksliniece Renāte.

 

Gundega mūs sagaidīja ar svinīgu izlēcienu pa mājas ārdurvīm, smaidīga, enerģijas un stāstu pārpilna. Omulīgajā dzīvoklī tūliņ sastapām vēl vienu latvieti – ciemos atbraukušo Gundegas draugu. Tērpusies krāsainos legingos, ar mazliet izspūrušiem matiem un ašām kustībām starp virtuvi un galdu, viņa tūliņ mūs iepazīstināja ar savu draugu, pastāstīja par viņu plānu doties snorkelingā (niršana ar masku), vairākas reizes taisnojās par steigu, jo snorkelinga brauciens ieplānots jau pēc stundas, un piemetināja par vakardienas neganto kritienu no riteņa.

 

Intervija noritēja paralēli lazanjas cepšanai, salātu un kafijas gatavošanai. Mēs ērtāk iesēdāmies krēslos, malkojot kafiju, baudot Gundegas viesmīlību, un klausoties amizantos vietējās dzīves stāstus līdz ar no blakus istabas skanošo mūziku.

Pirmie iespaidi

“2011. gadā atbraucu šeit apmaiņas studijās Islandes Universitātē jeb Háskóli Íslands. Es riktīgi mīlēju mūziķus Sigur Ros, kā jau visi. Sākotnēji mans vienīgais priekšstats par Islandi bija Sigur Ros un filma Heima. Diezgan ātri sapratu, ka Islandē jūtos labi. Tomēr man nav nekas pret Latviju - riebjas, ja cilvēki saka, ka Latvijā viss ir tik slikti. Latvija ir lieliska valsts!”

 

Pēc apmaiņas programmas noslēguma Gundega devās mājup, pabeidza studijas, sāka strādāt, bet vēlāk nolēma pievērsties ceļošanai. Iespējamie galamērķi bija Leipciga, Amsterdama, Liona. “Es nezināju, ko iesākt, jo viss dzīvē likās briesmīgi. Tad es nejauši Facebook atradu darba piedāvājumu un divu dienu laikā jau biju Islandē. Drīzumā izdevās atrast arī riktīgi foršu dzīvesvietu.” Šobrīd viņa Islandē atrodas jau nedaudz vairāk kā gadu no vietas un strādā tūrisma industrijā.

 

Tūristi, tūristi

Ik pa brīdim samulstot par latviešu vārdu izvēli, viņa atzīst, ka prāts ir pārslēdzies uz angļu valodu, jo komunicēt latviski Islandē praktiski neizdodas. Darbs norit angļu valodā, bet, lai labāk izprastu vietējo, Gundega mācās islandiešu valodu un jau ir tikusi galā ar apmācības pirmo līmeni. “Izskatās, ka es palikšu šeit vēl vismaz uz gadu, jo kopā ar draugiem esam noīrējuši jaunu dzīvesvietu – mājas pirmo stāvu. Reikjavīkā ir neiespējami atrast dzīvokli, it īpaši vasarā, jo aptuveni 50% pilsētas aizņem AirBnb. Mums reāli paveicās.”

 

Tūrisms nenoliedzami ir ietekmējis dzīvi Islandē. “Tas ir bizness, un tā pašreiz ir nozīmīga daļa vietējās kultūras. Viss, kas Reikjavīkā tiek būvēts, ir hoteļi.”

 

Pēdējo gadu laikā industrija ir palielinājusies četras reizes, un arī tūristi, kā Gundega norāda, ir mainījušies. Tūrisma kompānijas zaudē ienākumus, jo tirgū ir parādījušies lēto aviokompāniju piedāvājumi, piemēram Wizzair un Ryanair.  “Cilvēki, kuri nav tik bagāti, tagad var atļauties atbraukt, bet neizmanto visas vietējā tūrisma iespējas, jo tās ir pārāk dārgas. Daudzi izvēlas īrēt mašīnu tā vietā, lai pirktu tūres. Tāpat arī gatavo paši savu ēdienu tā vietā, lai ēstu restorānos.” Turpinot tūrisma tendenču izklāstu, Gundega izceļ tūristu pakāpenisko virzību uz Islandes ziemeļiem, kas agrāk bija tikpat kā tukši no ceļotājiem. “Pārsvarā visi joprojām brauc uz dienvidiem - Golden Circle un Vik-, kur dažu stundu laikā iespējams redzēt ūdenskritumus, geizerus, nacionālo parku un citus dabas brīnumus.”

 

«Migrācija – tā ir daļa no pašreizējās realitātes. Tas ir normāli, ka mēs ceļojam un kustamies no vietas uz vietu. Ir muļķīgi domāt, ka kādam var piederēt viņa valsts un ka kāds var atņemt tavu identitāti. Tu vari tikai pats pazaudēt savu identitāti!»

Draudzību sākumpunkts

“Tiklīdz atbraucu uz Reikjavīku, es sāku nodarboties ar dumpster diving (pārtikas meklēšana lielveikalu atkritumu konteineros). Tur arī satiku lielāko daļu draugu. Kopā ar domubiedriem sākām ik trešdienu rīkot vakariņas ar produktiem, ko ieguvām no miskastu paradīzes otrdienas vakarā.” Uz mirkli aizdomājusies un sasmējusies, viņa piebilst, ka mūsu lazanjas izejvielas nenāk no miskastēm. “Es negribu maksāt par dārzeņiem tādu naudu, ja tikpat svaigi tie ir atrodami miskastēs.” Dumpster diving vakariņas ir vērstas uz socializāciju ar dažādu aktivitāšu palīdzību, uzverot cilvēku līdztiesību. Tāpēc ēdienu kopīgi gatavo ne vien islandieši, apmaiņas studenti, bet arī bēgļi un patvēruma meklētāji.”

 

Latviešus Islandē Gundega speciāli nemeklē. Pieminējusi tikai pāris latviešu draugu, Gundega uzsver, ka “nacionalitāte man nav tik svarīga, priekšplānā ir tas, kāds ir cilvēks.”

 

Par izklaidēm runājot…

Tālāk pievērsāmies kultūras un vietējo aktivitāšu tematikai. “Kultūra šeit ir nedaudz kā burbulī, visnotaļ vienveidīga īstenībā. Šeit tu satiec cilvēkus no dažādām kultūrām, bet tu īsti nesatiec kultūru. Nav veikalu, ēdināšanas vietu dažādības, cilvēku ģērbjas līdzīgi. Nav tik daudz arī ballīšu vietu. Vienīgais klubs, kur tā pa īstam iespējams dejot ir Paloma.” Ballītes klubos parasti sākas pēc pusnakts, jo līdz tam vietējie dod priekšroku free-drinking-at-home jeb iedzeršanai mājās, jo tas vienkārši ir lētāk.

 

Jokojot viņa komentē, ka, iespējams, islandiešiem ir slepus vietējās ballītes, kurās iebraucēji nevar tikt. “Man pat ir bijusi prātā sava festivāla rīkošana!” Kā vienu no reālajiem skaidrojumiem aktivitāšu trūkumam Gundega min to, ka daudzi Islandes jaunieši uz vasaras periodu aizbrauc no salas uz citām vietām, piemēram, Berlīni, Londonu un atgriežas tikai rudenī.

 

Ballīšu tēmu turpināja iespaidi par milzīgo Secret Solstice festivālu, kas Reikjavīkā un tās apkārtnē norisinājās no 15. līdz 18. jūnijam, tieši mūsu brauciena laikā. No sevis piebildīšu, ka, aicinot uz skatuvēm pasaules līmeņa zvaigznes, kā Foo Fighters un Prodigy, un arī papildinot programmu ar neskaitāmiem vietējiem un ārzemju elektroniskās mūzikas izpildītājiem, festivāla organizatori ir izpelnījušies lielu uzmanību no starptautiskās publikas. Kurš gan negribētu klausīties mīļākos izpildītājus lavas tunelī vai ledājā! Šāda pieredze, protams, pieejama par pamatīgu samaksu, kā arī viedokļi par to krasi atšķiras.

 

“Šobrīd liela daļa cilvēku ir Secret Solstice festivālā, taču man tas īpaši nepatīk, jo pagājušajā gadā radās lielas organizatoriskas problēmas. Piemēram, cilvēki no ārzemēm atbrauca uz Reikjavīku tikai tāpēc, lai dzirdētu Radiohead, un tad nemaz netiek iekšā.”

Par latviskumu

Izvērtējot savas saites ar latviešu kultūru, Gundega atzīst, ka vairāk par visu skumst pēc Ķelmēnu rupjmaizes un sava dārza. “Šeit nekam nav garšas, jo gandrīz viss ir importēts. Tāpēc esmu atradusi sēklas, bet vēl nepaspēju tās iestādīt. Latvijas garšas un savs dārzs, ko ravēt, ir tas, kas man riktīgi pietrūkst.”

 

“Vēl es pēdējā laikā ļoti daudz satiekos ar draugiem, pat pārāk daudz. Bet dažreiz vienkārši gribas gulēt mājās, klausīties savu mūziku un lasīt savu Rīgas Laiku. Ik reizi, kad atbraucu uz Latviju, es pērku Rīgas Laiku, tas joprojām ir mans favorīts.”

 

Steigšus sapakojusi lazanju plastmasas traukā, Gundega mums piedāvāja cienāties dārzā, jo tūliņ bija jāslēdz dzīvokļa durvis. Mums vēl tika apsolīta došanās uz viņas mīļākajām vietām pilsētā, bet to tad nākamreiz!

Reikjavīka, 2017. gada jūnijs

Šis ir Rīgas Stradiņa universitātes un Īslandes Agireiri universitātes sadarbības projekts “Latvieši Islandē”, kuru atbalstīja NORDPLUS.

Saturā netiek atspoguļots iesaistīto organizāciju viedoklis.

Pārpublicējot saturu, atsaukties uz vietni un autoriem būtu ne tikai pieklājīgi, bet arī forši.