Latviešu valoda Islandē

Intervija ar Ingrīdu Indusi

Adelīna Darviņa

Ingrīda Induse jau desmit gadus dzīvo Islandē. Ingrīda ir latviešu skolas izveidotāja un aktīva vietējās latviešu kopienas uzturētāja.

Tu ieradies šeit neilgi pirms ekonomiskās krīzes iestāšanās Islandē. Pastāsi, kā tas bija?

Mēs ar meitu un dēlu atbraucām 2007. gadā. Pēc gada es nopirku mašīnu un uzreiz pēc tā gada sākās krīze. Ja sākumā man apsolīja, ka par mašīnu es maksāšu 18 tūkstošus  kronu, tad ir bijis 28 un 34 tūkstoši kronu  mēnesī un tā tālāk. Latvietis nav tas, kas raud lakatiņā.  Es atnācu uz Reikjavīku un strādāju darbu uz 100 procentiem.  Gāju kursos kamēr iestājos arī augstskolā dienas maiņā.

 

Ko tu studēji?

Esmu absolvējusi Latvijas Kristīgo akadēmiju - augstskolas diplomu Islandē atzina, tikai papildus bija nepiciešams iziet vēl trīs kursus un iepazīties ar sociālo likumdošanu šajā valstī.

Bet, lai izietu kursus, bija nepieciešams zināt islandiešu valodu.  Protams, paralēli gāju arī mācīties islandiešu valodu, kuru arī iemācījos. Vēlāk arī izdevās iziet kursus, tāpēc arī šobrīd strādāju par sociālo darbinieku.  Kas ir interesanti, ka daudzi islandieši vienkārši pārstāj mācīties un iet strādāt, bet es tā negribēju - es gan mācījos, gan strādāju.

 

Tu esi latviešu skolas izveidotāja, aktīva latviešu kopienas uzturētāja, un šobrīd jūs iestudējat pat teātra lugu. Vēlos pajautāt, kā radās ideja par teātri, iestudēšanu, kultūras kopas veidošanu, kopā sanākšanu?

Laikā, kad gribēju rakstīt diplomdarbu, gāju pie latviešu skoliņas vecākiem un jautāju, kādas viņiem ir problēmas ar bērniem. Vecāki stāstīja, ka vislielākā problēma ir, ka bērni nerunā latviski. Protams, ja ģimenē divi vecāki ir latvieši, loģiski, ka arī bērni runās latviski, bet ja ģimenes ir jauktas, tad situācija jau ir citāda.

Reiz man stāstīja mamma, kurai ir trīs bērni, ka tad, kad viņai bija pirmais bērns, viņa varēja katru vārdiņu tulkot bērnam latviski. Kad pieteicās otrais bērns un uzradās vēl arī ik pa kādai ikdienišķai problēmai, viņai  vairs nepietiek laika. Kad dienas beigās sanāk ģimene vakarā pie galda un tētis runā islandiski, bet mamam latviski - tad arī viņa beigas nemanāmi pāriet uz islandiešu valodu, lai visai ģimenei būtu saprotams. Redziet, šeit islandieši ļoti ciena, ja runā islandiešu valodā. Pat ja tu sāksi ar vienu vārdu, viņi no laimes vienkārši izkusīs.

 

Ir daudz tādas jauktās ģimenes?

Jā.

 

Kā jūs esat ievērojuši, vai vairāk ir tādi latvieši, kas paliek  šeit tādēļ, ka ir "ieprecējušies"?

"Ieprecējušies" ir diezgan daudz. Nezinu, cik procentuāli, bet latviešu skoliņā bērniem abi vecāki latvieši nemaz nav tik daudz. Vēlāk, kad es runāju ar skolas direktori Anci, stāstīju, ko es esmu mācījusies.  Mana pirmā profesija ir režisors. Skolas direktore aicināja uzsvest kādas izrādes latviski, lai bērniem būtu iespēja redzēt izrādes latviešu valodā. Izrādes bērniem šeit taisa tikai islandiski.

 

Kas bija pirmā izrāde latviski?

Pirmā izrāde bija "Svešiniece". Pimrizrāde bija Ziemassvētkos - kad tā tika rīkota, mēs jau bijām biedrība.

 

Latviešu biedrība šeit Islandē?

 Jā, tā šobrīd ir neaktīva. Bet tas nenozīmē, ka latvieši ir neaktīvi . Tur visādas peripētijas notika, par kurām šodien nav jārunā. Nu strīdi - latvietis paliek latvietis, viņš ar savu blusu aizbrauc pasaules malā.

 

Kā tiek organizēti pasākumi?

Dažādi - esmu piedalījusies gan kādas ģimenes organizētos pasākumos, gan, piemēram, pagājušogad rīkojām kopā ar tādu kā aktīvistu grupu.

 

Jūs šobrīd veidojat izrādi "Velniņi" - vai tā būs daļa no lielāka pasākuma?

Jā, tā ir daļa no lielāka pasākuma. Es esmu no Madonas, uzaicināju mūziķi Artūru Grandānu, vidusskolas skolotāju, viņš atbrauks un uzstāsies. Savukārt Jānis, mūsu galvenās lomas tēlotājs, aizbrauca uz Madonas rajonu un tur vadīs vienu pasākumu, kā arī vēl atbrauks mana māsa, lai viņa vietā spēlētu lomu. Tas viss notiks pa Jāņiem. Būs lieliski!

Reikjavīka, 2017. gada jūnijs

Šis ir Rīgas Stradiņa universitātes un Īslandes Agireiri universitātes sadarbības projekts “Latvieši Islandē”, kuru atbalstīja NORDPLUS.

Saturā netiek atspoguļots iesaistīto organizāciju viedoklis.

Pārpublicējot saturu, atsaukties uz vietni un autoriem būtu ne tikai pieklājīgi, bet arī forši.

Kā jūs esat ievērojuši, vai vairāk ir tādi latvieši, kas paliek  šeit tādēļ, ka ir "ieprecējušies?